Elizejas lauki sākotnēji bija tikai lauki. 1616. gadā Marija de Mediči nolēma ierīkot garu, kokiem apstādītu aleju. Le Notrs 1667. gadā to pagarināja no Tuilēriju prospekta. 17. gadsimtā Elizejas lauki (šis nosaukums pirmo reizi radīts 1709. gadā) bija tikai gara koku ieskauta promenāde neapbūvētas teritorijas centrā. Pēc daudzām pārplānošanas reizēm (Žaks Hittorfs, Žans Šarls Alfāns, Bernārs Hūē, Žans Mišels Vilmots un Normans Fosters) pēdējie grozījumi tika veikti 1994. gadā.
