Kas ir kopdzīve - sistēma, kas varētu stāties spēkā pēc jaunajām parlamenta vēlēšanām? Konstitucionālās padomes tīmekļa vietnē kohabitācija ir definēta kā " politiska situācija, kurā Republikas prezidents un deputātu vairākums ir pretējas politiskās pārliecības. Tā kā valdība atskaitāsNacionālajai asamblejai (1958. gada 4. oktobra Konstitūcijas 20. panta 3. punkts, 49. un 50. pants), Republikas prezidentam par valdības vadītāju būtu jāieceļ persona, kura var gūt Nacionālās asamblejas vairākuma atbalstu".
2024. gada 30. jūnijā franči atkal dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu savus parlamenta deputātus. Vienai no politiskajām partijām, kas piedalīsies vēlēšanās, noteikti būs vairākums Nacionālajā asamblejā, un ir pilnīgi iespējams, ka šī partija nebūs ievēlētā Republikas prezidenta partija. Tad valsts vadītājam ir jāieceļ premjerministrs, kurš darbosies kā Asamblejas vairākuma līderis, t. i., premjerministrs no citas partijas, nevis no savas partijas.
Piektās republikas vēsturē franči ir piedzīvojuši trīs līdzāspastāvēšanas periodus: no 1986. līdz 1988. gadam - ar prezidentu sociālistu (Fransuā Miterāns) un premjerministru RPR (Žaks Širaks). No 1993. līdz 1995. gadam - sociālistu prezidents (Fransuā Miterāns) un RPR premjerministrs (Eduārs Balladūrs). Pēc tam no 1997. līdz 2002. gadam - RPR prezidents (Žaks Širaks) un sociālistu premjerministrs (Lionels Žospēns).
Valsts vadītājam un valdības vadītājam ir "jāsadzīvo" valsts vadībā, lai vadītu Franciju. Šo līdzāspastāvēšanu laikā Republikas prezidentam ir daudz mazāk pilnvaru: premjerministram un viņa vairākumam Asamblejā ir lielāka ietekme likumu pieņemšanā un valsts iekšējo lietu pārvaldībā.
Republikas prezidents saglabā kontroli pār starptautiskajām lietām. Viņš saglabā arī daļu no savām pilnvarām iecelt amatā (viņš ieceļ trīs no Konstitucionālās padomes locekļiem, kā arī civilos un militāros amatus). Prezidents ir bruņoto spēku vadītājs, bet valdība ir tā, kuras "rīcībā ir armijas spēks". Prezidents ir Francijas kodolspēku turētājs. Viņš izsludina likumus un var pieprasīt to otrreizēju apspriešanu. Viņš vada Ministru padomi un reizi gadā var atlaist Nacionālo asambleju.
Ja notiktu jauna parlamenta atlaišana, būtu jāgaida gads līdz jaunam balsojumam, un parlamentārais vairākums varētu mainīties, ļaujot Republikas prezidentam izvēlēties jaunu premjerministru.
