2022. gads ir Parīzes strūklaku gads! Varētu pietikt ar pastaigu pa vēsturiskajām Vollesas strūklakām, taču, lai atzīmētu šo notikumu, mēs nolēmām, ka daudz interesantāk būtu doties pa pēdām oriģinālākajai no tām. Galvaspilsētā ir gandrīz 120 Vollesa strūklaku, un gandrīz visas tās ir identiskas, tāpēc pēc divām vai trim kļūst garlaicīgi. Taču ir dažas strūklakas, kas ir neparastas, krāsainas vai ļoti retas!
Īsa Vollesa strūklaku vēsture
Šīs strūklakas ir Parīzes institūcija- publiskās dzeramā ūdens ieguves vietas, ko 19. gadsimta beigās projektēja Šarls Ogusts Lebūrs un finansēja Ričards Voliss. Tās ir sastopamas arī ārpus Parīzes, taču tieši galvaspilsētā tās ir visredzamākās - gandrīz katrā rajonā un apskates objektā, tā ka tās ir kļuvušas par ainavas sastāvdaļu. Visizplatītākais modelis ar 95 strūklakām ir 2,71 m augsts un izgatavots no zaļa čuguna. Pirmā no tām tika uzstādīta 1872. gada augustā Villette bulvārī, tāpēc šogad, 2022. gadā, tiek atzīmēta to 150. gadadiena.
Divus gadus pirms strūklaku uzstādīšanas Parīzi aplenca Francijas-Prūsijas kara laikā, kā rezultātā tika izpostīta galvaspilsētas infrastruktūra un radās briesmīgs ūdens trūkums. Pilsētas atjaunošanas laikā sers Ričards Voliss (Richard Wallace), britu filantrops, kuram bija ļoti tuva galvaspilsēta, nodrošināja Parīzi ar publiskajām strūklakām, lai nodrošinātu pastāvīgu piekļuvi dzeramajam ūdenim. Mūsdienās šīs strūklakas katru gadu no 15. marta līdz 15. novembrim nodrošina bezmaksas dzeramo ūdeni tiem, kam tas nepieciešams.
Vallesas strūklakas, kas ir īsti mākslas darbi, rotā četras karikatīdes, no kurām katra ataino kādu alegoriju: Vienkāršību, Labestību, Labestību, Attieksmi un Labdarību. To zaļā krāsa ir radusies no vēlmes ienest dabu pilsētā, un tā pieskaņota pārējai ielu apbūvei, piemēram, kioskiem un Morisa stabiem.
Ir vēl trīs citi modeļi, kas ir retāki par slaveno kolonnu, jo īpaši sienas strūklaka, kas ir piestiprināta pie sienas. Mūsdienās visā Parīzē ir saglabājusies tikai viena šāda veida strūklaka, kas atrodas 59. ielā de Geoffroy Saint-Hilaire, pa labi no ieejas Jardin des Plantes. Fasādes frontona vidū starp diviem pilastriem atrodas niadas galva, kas lej ūdens strūklu baseinā. Šo modeli, kura uzstādīšana tolaik nebija dārga, bija paredzēts pavairot gar sabiedrisko ēku sienām, taču tas tā arī nenotika.
2011. gadā Parīzes 13. rajona rātsnams iegādājās trīs ļoti īpašas un krāsainas Wallace strūklakas! Tradicionālās zaļās krāsas vietā šeit ir nedaudz dzeltenas, sarkanas, zilas un rozā krāsas! Krāsas ir atkarīgas no atrašanās vietas rajonā, pievienojot dažas anekdotes par Vollesa strūklakām, kas tik labi saplūst ar ainavu, ka mēs par tām mēdzam aizmirst galu galā!
Parīzes-Didero Universitātes pilsētiņā var atrast dzeltenu strūklaku, līdzīgu kviešiem, jo netālu atrodas Grands Moulins ēka. Tā atrodasPjēra-Vidāla-Naka esplanādē, un jūs varat nākt un apbrīnot to, nebūdami studenti - piekļuve ir brīva.
Netālu no Francijas Nacionālās bibliotēkas (Bibliothèque Nationale de France) atrodas arī Wallace strūklaka, kas atrodas Jean-Anouilh ielā, šoreiz rozā krās ā! Strūklaka ir nosaukta slavenās bērnu grāmatu kolekcijas Bibliothèque Rose, ko 1856. gadā izveidoja Hachette, vārdā.
Āzijas kvartālā, tādā pašā krāsā kā arka, kas iezīmē ieeju tajā, atrodas sarkanā Vollesa strūklaka, kas atrodas 66 avenue d'Ivry. Āzijā sarkanā krāsa parasti simbolizē veiksmi un prieku.
Visbeidzot, kopš 2014. gada Pjēra-Ribuē laukumā ir uzstādīta zilā Vollesa strūklaka. Izvietota starp mūsdienīga dizaina ēkām, strūklaka nemaz nesajaucas ar ainavu un piešķir videi nedaudz krāsas. Skaidrs ir tas, ka jūs to nevarēsiet nepamanīt, tā ir tik uzkrītoša!
Arī pie Versaļas Porte de Versaļas izstāžu parka ieejas ir sarkanā krāsā apgleznota Vollesa strūklaka. Dekoratīva pelēka strūklaka ir arī pie ieejas Parīzes ūdeņu pētniecības un kontroles centrā (Centre de recherche et de contrôle des eaux de Paris, 156 avenue Paul-Vaillant-Couturier).
Nāciet, dosimies uz strūklaku medībām!
