Galvaspilsētā un visā Īldefransas reģionā mums ir paveicies ar izcilumantojumu gan pieminekļu, gan zinātības ziņā. Mūsu jaunajā sērijā"Les Gardiens du Patrimoine" ("Mūsu mantojuma sargi") mēs iepazīstinām ar vīriešiem un sievietēm, kas ikdienā strādā, lai aizsargātu šo mantojumu, atdzīvinātu to un veicinātu izpratni par to, lai nodrošinātu, ka tas saglabājas gadsimtu gaitā. Šī ir jūsu iespēja atklāt viņu aizrautību un uzzināt vairāk par šo patieso dārgumu - gan materiālo, gan nemateriālo.
Šajā pirmajā epizodē mēs tikāmies ar Bouglione ģimeni un jo īpaši ar abiem brāļiem, Žozefu un Luī-Sampionu, kuri par godu viņu jaunajam šovam"Spectaculaire" ar nepārspējamu aizrautību stāstīja par savu dzīvi Cirque d'Hiver, pēdējā pastāvīgajā cirkā galvaspilsētā, kur pirms vairāk nekā 150 gadiem dzima lidojošās trapeces disciplīna, kas ir patiess lepnums un prieks un kas šodien ir neatņemama šīs vietas sastāvdaļa.
Džozefs Bugljone: Mani sauc Džozefs Bugljone, pēc mana vectēva. Es esmu sestajā paaudzē un esmu Parīzes Cirque d'Hiver mākslinieciskais direktors. Mans uzdevums ir būt par šova māksliniecisko vadītāju un katru gadu nolīgt māksliniekus jauniem šoviem.
Louis Sampion Bouglione: Mans vārds ir Louis Sampion Bouglione, es rūpējos par Cirque d'Hiver muzeju, esmu atbildīgs par ģimenes vēsturi un tēlu, ko Cirque d'Hiver reprezentē ar savu programmu, plakātiem...
J.B. : Mans vectēvs nopirka Cirque d'Hiver 1934. gadā, un kopš tā laika cirks un izrāde tiek nodota no paaudzes paaudzē.
L.S.B.: Tas ir ļoti sarežģīti. Mums ir izdevies atgriezties atpakaļ līdz pat 1820. gadam, kad no Itālijas ieradās pirmais Bouglione treneris. Viņš bija treneris, kas strādāja atrakciju laukumos, un nāca no Turīnas. Viņš šķērsoja robežu un uz pastāvīgu dzīvi apmetās Francijā. Kopš tā laika viņš no zvēraudzētavas uz zvēraudzētavu veidoja arvien lielāku un lielāku cirku, un tā radās Bouglione cirks.
L.S.B.: "Cirque d'Hiver" stāsts ir diezgan neticams. Režisors Luijs Dežāns, kuram jau bija cirks Elizejas laukos ar nosaukumu Cirque d'Été, nolēma izveidot ziemas cirku. Ar hercoga de Mornī, Napoleona III pusbrāļa, atļauju viņš 1852. gadā ieguva atļauju uzbūvēt Cirque d'Hiver, ko tolaik sauca par Cirque Napoléon.
Parīzes cirks (Cirque d'Hiver de Paris), viens no vecākajiem cirkiem Eiropā
Cirque d'Hiver atrodas netālu no Filles du Calvaires, Parīzes 11. rajonā, un tas ir vēsturiska vieta ar neoklasicisma arhitektūru. Tas ir viens no vecākajiem pastāvīgajiem cirkiem Eiropā, kas turpina demonstrēt cirka mākslu par prieku ģimenēm. [Lasīt vairāk]
J.B.: Citiem vārdiem sakot, "Cirque d'Hiver" ir lidojošo trapēžu templis. Léotard (viņa vārds ir Jules) izgudroja lidojošo trapeci, un pats Cirque d'Hiver uzstājās ar pirmo lidojošo trapeci, kas bija atklāšanas pasākums. Tāpēc trapeces māksliniekiem, kas šeit ierodas uzstāties, viņiem tas ir mīts, jo izpildīt savu priekšnesumu Cirque d'Hiver Parīzē māksliniekiem ir kaut kas neticams.
Turklāt1956. gadā iznākušajā filmā"Trapèze" ar Toniju Kērtisu galvenajā lomā tika uzņemta tieši šeit, Cirque d'Hiver, kopā ar Bouglione ģimeni. Patiesībā filmā daudzi ģimenes locekļi bija statisti vai izpildītāji. Tātad, ciktāl tas attiecas uz trapeces māksliniekiem, tas ir vēsturiski. Trapetes māksliniekam ir jāstrādā Cirque d'Hiver, es saņemu daudz lūgumu, tas ir sava veida iesvētījums.
L.S.B.: Tolaik nebija tāda kā audekla cirks, bija tikai cietie cirki. Bija tikai cirki, kas būvēti no akmens vai pusbūves, t. i., puse no koka un puse no audekla. Un pēc tam bija diezgan sarežģīti katru reizi šos cirkus demontēt, tāpēc arvien vairāk sāka izmantot audeklu.
J.B. : Tā ir mūsu dzīve! Mēs šeit esam dzimuši, es patiesībā esmu dzimis Cirque d'Hiver. Mani vecāki dzīvo cirka pirmajā stāvā, un es tur pavadīju visu savu jaunību līdz 18 gadu vecumam. Es gulēju šeit (izrāžu zālē, red.), un tā bija mana rotaļu istaba. Es mācījos skolā un tajā pašā laikā trenējos vingrošanā, gadiem ilgi staigāju pa virvi, apguvu arī darbu ar zirgiem, kopā ar tēvu, kurš bija jātnieks. Tas man iemācīja daudz ko.
L.S.B.: Man personīgi tā ir visa mūsu dzīve, es praktiski piedzimu Cirque d'Hiver, es šeit pavadīju visu savu jaunību, visu bērnību, un tas turpinās, arī mani bērni šeit pavada savu dzīvi. Tā ir maģiska, krāšņa vieta, kur mums nepārtraukti apkārt ir mākslinieki, publika, viss, ko tas var pārstāvēt, īsi sakot, tā ir dzīva izrāde katru dienu.
J.B. : Viena lieta, par ko es bieži domāju, ir"La Piste aux étoiles". Tas tika filmēts Cirque d'Hiver, un tāpēc es katru gadu atkārtoju mūziku, jo tik daudz cilvēku skatījās šo slaveno šovu. Kad es dzirdu un klausos šo mūziku orķestra izpildījumā, man vienmēr rodas neliels saviļņojums, jo atceros, ka man bija 12-13 gadi un es to skatījos, es droši vien sēdēju kaut kur un biju visos mēģinājumos.
L.S.B.: "Cirque d'Hiver" iekšpusē ir peldbaseins, kas tika uzbūvēts 1933. gadā un kuru atklāja Mistingete. Deviņdesmitajos gados šo baseinu atkal nodeva ekspluatācijā, un pēc tam, kad beidzās ūdens šovs, kad es bieži vakarā devos mājās, bija ļoti patīkami paņemt dvieli undoties peldēties uz baseinu. Tātad tas ir 13 m diametra un 4 m dziļš baseins, un būt pašam ar sevi ir ļoti patīkami!
L.S.B.: Lidojošās trapeces izgudroja pavisam jauns mākslinieks Léotard 1859. gadā Cirque d'Hiver - tolaik tas bija Cirque Napoléon -. Tā bija pirmā reize, kad mākslinieks pacēlās gaisā, patiesībā viņš nolaida vienu trapeci, lai noķertu otru. Tātad patiesībā tieši Cirque d'Hiver dzima lidojošā trapece.
J.B. : Ir daudz darba, jo ir jābrauc pa visu pasauli, lai atrastu šovam piemērotus māksliniekus. Turklāt aktieri tiek rezervēti 3 vai 4 gadus iepriekš, lai mēs varētu tos rezervēt, jo ir daudz šovu un kabarē, kas izmanto cirka aktierus, visur svētku sezonā. Es daudz ceļoju, lai redzētu festivālus, jo šajās audzētavās 3-4 dienu laikā mēs varam redzēt piecdesmit vai sešdesmit aktierus, pie kuriem tiek strādāts, un tas ļauj mums kaut kur veikt savu tirgu, lai nolīgtu māksliniekus nākamajai izrādei.
J.B. : Tā ir evolūcija, kas notiek gadu no gada, ar jaunām metodēm, jauniem materiāliem un piemērotākiem skolotājiem. Pirms četrdesmit, piecdesmit gadiem mēs vēl darījām dubultu kūleni, tagad mēs darām trīskāršu, pat četrkāršu, un daži runā par pieckāršu kūleni! Tagad mums ir kāda dāma no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas izpilda trīskāršu kūleni. Nav daudz sieviešu, kas katrā šovā izpilda trīskāršu salto, pasaulē tādas ir četras vai piecas.
Tomēr nākamajā izrādē, kas notiks 2025. vai 2026. gadā, meksikāņu trapeces mākslinieku trupa Cirque d'Hiver izpildīs četrkāršo salto, un tas būs vēsturisks notikums, jo viņi būs pirmie trapeces mākslinieki, kas šeit izpildīs četrkāršo salto un to paveiks. Mums tas ir ārkārtējs notikums lidojošo trapecu templī.
J.B. : Mums nav katru gadu lidojošās trapeces, es mainīju šovu, jo pēc tam tas būtu pārāk atkārtojošs, bet ir pagājuši jau daži gadi, šķiet, četri, kopš mums ir bijuši trapeces mākslinieki. Ir bijuši arī citi priekšnesumi: atrakciju rats, riņķi, gaisa audumi, fiksētās trapeces, bet trapeces māksliniekus es pieaicinu ik pēc diviem gadiem. Turpmāk tas būs reizi divos gados vai varbūt nākamajā ziemā, es nezinu.
Mēs sapratām, ka publika vēlas redzēt trapeces māksliniekus, un mēs to zinājām, bet dažkārt tehnisku iemeslu dēļ mēs nevaram uzaicināt lidojošos trapeces māksliniekus, jo kupolā ir arī citas izrādes, kas aizņem vietu, un mēs nevaram uz tā uzkarināt vairāk nekā 2 tonnas. Mēs zinām, ka jums tas patīk, un arī mums patīk!
Šogad ir īpaša iezīme, jo to izpilda četras sievietes, četras jaunas dāmas, kas izpilda šo priekšnesumu. Parasti vienmēr ir viena sieviete ar divām akrobātēm, bet šoreiz ir visas sievietes, un viņas tiešām dara visu to, ko var darīt vīrieši. Tāpēc tas ir unikāli un izcili.
J.B. : Mūsu paaudze ir procesā, lai to nodotu tālāk mūsu bērniem, viņi apgūst šo amatu, viņi seko tam, ko mēs darām, lai turpmākajos gados varētu mācīties un attīstīties cirka jomā mūsu vietā. Pēc tam ir jāsaprot viena lieta, ka cirkā mēs savus bērnus nevirzām šajā profesijā. Ja viņi to vēlas darīt, viņi to dara, ja viņi to nevēlas darīt, viņi to nedara. Jagribas turpināt studijas un darīt ko citu, to var darīt." Bet nē, es gribēju to darīt, jo tas bija kaut kas neticams starp māksliniekiem, apgaismojumu, skatītājiem.
Tas ir sapnis, un tagad es redzu visus bērnus, kuri ir trīspadsmit, četrpadsmit gadus veci, viņi ir tur un palīdz. Mans dēls strādā trasē, ģimenē ir daudz cilvēku, kas strādā trasē, un viņi šo lomu uztver ļoti nopietni. Tas ir īsts darbs. Trīs brālēni un māsīcas ir tur, viņi palīdz uzstādīt mākslinieku aprīkojumu, tas ir pirmais darbs, ko tu dari, kad esi pietiekami liels, lai kaut ko darītu cirkā.
Mēs viņiem mācām, kā ievest aparātu ringā, un tas dod viņiem atbildības sajūtu. Viņi ir tur, viņi ir tērpušies kostīmā, viņi gatavojas, nāk iepriekš, pārbauda savu ekipējumu. Viņiem tā ir ļoti svarīga daļa, un viņi to noteikti vēlas darīt. Un viņu lielākais sods ir pateikt viņiem: "Jūs rīt uz cirku neiesiet!
J.B. : Tas nav stāsts, tas ir ritmisks šovs, kas ilgst divas stundas ar pārtraukumu, un numuri seko viens otram, bez liekiem paziņojumiem. Tas patiešām ir ļoti ātrs, ardzīvu orķestri, dziedātāju, pavadošo baletu un kādu situāciju komēdiju. Tā ir tradicionāla izrāde, taču ar mūsdienu tehniskajiem līdzekļiem. Es ieklausos skatītājos, lai dzirdētu, ko viņiem patīk redzēt, kas viņiem vislabāk patika un kas ne, un pēc šiem kritērijiem es varu salikt izrādi.
Izrādēs nav nekādas tēmas, tās nav kā lugas, tajās nav kopīga pavediena. Citus gadus es to esmu darījis, bet man šķita, ka tas ir mazliet garlaicīgi, ka starp numuriem pazūd laiks. Šeit starp katru numuru ir 2 sekundes, tāpēc ātrāk iet nevar, viss seko viens otram.
Cirque d'Hiver Bouglione atklāj pavisam jaunu izrādi "Spectaculaire", kas būs skatāma Parīzē no 2024. gada 11. oktobra līdz 2025. gada 9. martam. Šis unikālais šovs ir veltīts 1859. gadā šeit izgudrotās lidojošās trapeces atgriešanās svinībām un iezīmē slavenās Bouglione dinastijas 90 gadu jubileju šī simboliskā cirka tempļa centrā. [Lasīt vairāk]
L.S.B. : Ak, šeit var atrast visu! Daudz priekšmetu, kas piederēja māksliniekiem, kuri varēja vai nevarēja strādāt Cirque d'Hiver, bet tas ir muzejs, kas bagāts ar dokumentiem un kostīmiem, un mums to ir ārkārtīgi daudz. Tā ir viena no Buljones ģimenes īpatnībām, ka tā ir spējusi saglabāt un joprojām saglabā un pēta cirka mākslinieku tērpus.
L.S.B. : Es esmu kolekcionārs no tēva uz dēlu. Ir vairāki kolekcionāru veidi: tie, kuriem patīk glabāt savas kolekcijas kastēs vai koferos, un kolekcionāri, kuriem patīk baudīt savus priekšmetus, citiem vārdiem sakot, izstādīt tos. Es piederu šai kategorijai, tāpēc uzreiz gribēju izveidot muzeju, lai visi varētu baudīt, vispirms es, lai man būtu iespēja visus šos priekšmetus apskatīt.
L.S.B. : Šo muzeju īsti nevar apmeklēt, bet, vēršoties ar lūgumiem pie Cirque d'Hiver, mēs laiku pa laikam organizējam apmeklējumus. Mēs labprāt atvērtu to mantojuma dienu laikā, taču problēma ir tā, ka muzejs īsti neatbilst standartiem, kas nepieciešami, lai uzņemtu lielu cilvēku skaitu.
L.S.B. : Katru mēneša pirmo sestdienu Cirque d'Hiver rīko ekskursijas gida pavadībā pa visām savām telpām un stāsta par to, kā tas darbojas!
Katru mēneša pirmo sestdienu apmeklējiet galvaspilsētas simboliskākā cirka aizkulises, dodoties ekskursijā gida pavadībā uz Cirque d'Hiver Bouglione. Jūs varēsiet uzzināt visu, kas jums jāzina par šīs neaizmirstamās dzīvās izrādes norises vietas vēsturi un mazajiem noslēpumiem! [Lasīt vairāk]
Izvietot
Bouglione Ziemas cirks
110 rue Amelot
75011 Paris 11
Parīzes cirks (Cirque d'Hiver de Paris), viens no vecākajiem cirkiem Eiropā
Spectacular: Cirque d'Hiver Bouglione jaunais spilgtais šovs - mūsu viedoklis
Reizi mēnesī apmeklējiet ekskursiju gida pavadībā, lai ielūkotos Cirque d'Hiver aizkulisēs.
