Katru gadu "Kultūras mantojuma dienas" (Journées du Patrimoine ) ir iespēja entuziastiem un zinātkārajiem izmantot bagātīgu kultūras objektu programmu. Pasākums parasti notiek septembra trešajā nedēļas nogalē, kad daudzi kultūras objekti, iestādes un institūcijas atver savas durvis, lai atklātu savus noslēpumus, dažkārt ļoti īpašā veidā!
Neatkarīgi no tā, vai esat vēstures, mākslas, modes vai citu jomu cienītājs, katru gadu Parīze un Īldefransas reģions piedāvā tik plašu programmu , ka ikvienam ir viegli atrast savām interesēm atbilstošu pasākumu!
Parīzē tā ir iespēja iekarot simboliskākos pieminekļus vai doties uz mazāk zināmām vietām. Galvaspilsētas 7. rajonā, tuvojoties Pont de l'Alma, var redzēt ļoti īpašu katedrāli, kas atrodas modernitātes un tradīciju krustcelēs. Tās pieci zeltītie zvani piesaista ziņkārīgus skatienus, un tās arhitektūra atspoguļo gan bizantiešu, gan krievu stilu.
Šī ir Svētās Trīsvienības katedrāle, kas pazīstama arī kā Krievu pareizticīgo katedrāle. Blakus tai atrodas Krievu pareizticīgo garīgais un kultūras centrs, ar kuru šī reliģiskā ēka ir cieši saistīta. Uz 40. Journées du Patrimoine, kas notiks 2024. gada 21. un 22. septembra nedēļas nogalē, mēs dodamies baudīt īpašu programmu!
Vairākas iestādes Krasnojarskas apgabalā ir sagatavojušas dokumentālās filmas un ekskursijas, lai palīdzētu jums atklāt dažādus un dažkārt pārsteidzošus šī plašā Sibīrijas reģiona bagātā kultūras mantojuma aspektus. Krasnojarskas apgabals Sibīrijā ir trešais lielākais apakšrajons pasaulē un otrais lielākais Krievijā (2 366 797 km²). Tas atrodas Jeņisejas, vienas no lielākajām pasaules upēm, baseinā.
Teritorijas dienvidu daļa atgādina Vidusāzijas ainavas ar Minusinskas ieplaku un Sajaņu kalniem, bet ziemeļu daļu klāj plašas taigas un tundras teritorijas. Pirmās civilizācijas pēdas meklējamas jau augšējā paleolītā, un reģiona dienvidu daļā 4. gadsimtā p. m. ē. izveidojās pirmā valsts. Pēc tam teritorijas dienvidi kļuva par dažādu Vidusāzijas nomadu konfederāciju perifēriju, bet ziemeļi palika praktiski neapdzīvoti.
Krievi iekaroja Sibīriju no 16. gadsimta, dibinot tagadējās Jeņisejskas pilsētas, bet 16. gadsimta sākumā - Atčinsku un Krasnojarsku kā savas pirmās apmetnes reģionā. Reģiona mantojums ir viens no bagātākajiem Sibīrijā gan kultūras, gan dabas ziņā. Objektu veidu ziņā reģionā ir 435 vēstures pieminekļi, 1 081 arheoloģijas piemineklis, 17 mākslas pieminekļi un 473 arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļi. Jeņisejskas pilsēta ir klasificēta kā vēsturiska pilsēta, savukārt Krasnojarskā, Minusinskā, Ačinskā un Kanskā ir 424 arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļi.
PROGRAMMĀ: SEANSI
"SIBĒRIJA. FRANCIJA. HISTORISKĀS SAITES", ekskursija pa tāda paša nosaukuma izstādi, ko organizē Krasnojarskas Novadpētniecības muzejs. Izstāde stāsta par Francijas un Jeņisejas guberņas, tolaik Krasnojarskas apgabala, seno attiecību vēsturi caur to franču dzīvesstāstiem, kuri savu dzīvi saistīja ar Sibīriju, un sibīriešiem, kuri cildināja savu reģionu ārpus tā robežām un jo īpaši Francijā.
Izstādē aplūkota Francijas loma Sibīrijas kultūras veidošanā un veidošanā, kā arī atspoguļotas draudzības un sadarbības attīstības perspektīvas." INVERSIJA" - dokumentālā filma, ko veidojis Krasnojarskas-Vasilija Surikova Valsts tēlotājmākslas muzejs, kas sastāv no 5 īsfilmām par muzeja meistardarbiem: Surikova "Žēlsirdīgais samarietis", Maļeviča "Dāma, kas spēlē klavieres", ikona "Arhistratigs Mihails, briesmīgais Debesu spēku vadonis", D. Namdakova skulptūra "Lidojums", mākslinieka privātmāja un izstāde "Sibīrijas tēlotājmākslas muzejs".Namdakova, N. Gadalovas privātmāja, kurā atrodas muzejs.
"АВЕНИСЕЕСИНЕВА", vecākās laikmetīgās mākslas biennāles mūsdienu Krievijā (pastāv kopš 1995. gada, notiek reizi divos gados Krasnojarskā) prezentācija, izmantojot 6 intervijas ar 2023. gada biennāles dalībniekiem - māksliniekiem. ". DOM KINO" (Kino nams), dokumentālā filma, kas stāsta par vecāko kinoteātri Krasnojarskā, kas dibināts 1908. gadā.
Kino seansi notiks 21. un 22. septembrī no plkst. 12.00 līdz 19.00 (nepārtraukti) centra auditorijā.
Aleksandrs Golovins (1863-1930) bija slavens gleznotājs, viens no izcilākajiem 20. gadsimta sākuma māksliniekiem un modernās dekoratīvi dekoratīvās teātra mākslas pamatlicējs. Viņš bija pilntiesīgs Mākslas akadēmijas loceklis.
Piecpadsmit gadus viņš ieņēma Imperatora teātru galvenā dekoratora amatu. Golovins nākamajām paaudzēm atstāja milzīgu radošo mantojumu un iegāja pasaules mākslas vēsturē kā izcils teātra dekorators un gleznotājs ar sev raksturīgu radošo metodi.
Viņa portreti, klusās dabas un ainavas ir daļa no Krievijas mākslas mantojuma, un tie ir atrodami tādos vadošajos valsts muzejos kā Tretjakova galerija un Krievu muzejs. Izstādē apskatāmi Golovina darbu digitāli attēli no Baharovina teātra muzeja kolekcijas. Izstādes centrā ir gleznotāja vairāku gadu garumā tapušās teātra skices, kā arī reti Golovina, V. Mejerholda, C. Korovina un mākslinieku fotoportreti.
Datumi un grafiki
No 2024. gada 21. septembris, Pie 2024. gada 22. septembris,
Izvietot
Svētās Trīsvienības katedrāle
1 Quai Jacques Chirac
75007 Paris 7
Cenas
Brīvs
Oficiāla vietne
centrerusbranly.mid.ru
