Iespējams, jūs to nezināt, bet Parīzes Université Cité galvenajā mītnē, kas atrodas bijušās Medicīnas fakultātes telpās, rokas stiepiena attālumā no metro stacijas Odéon, atrodas aizraujoša kuriozu vieta. Vienīgais šāda veida Medicīnas vēstures muzejs, par kuru tagad atbild Andrē Barbe-Hulmane (Andréa Barbe-Hulmann), tika atklāts pagājušā gadsimta 50. gadu vidū. Sākotnēji muzejs bija paredzēts Medicīnas fakultātes pasniedzējiem un studentiem, bet plašai publikai durvis vēra tikai 1994. gadā.
Šīs 1905. gadā uzceltās izsmalcinātās zāles iekšpusē? vitrīnas ar neticamām kolekcijām, kas tiek uzskatītas par vecākajām Eiropā. Šīs kolekcijas, ko astoņpadsmitajā gadsimtā savācis dekāns Lafejs, gadu gaitā ir papildinātas ar dažādiem priekšmetiem, kas aptver dažādas ķirurģijas mākslas nozares līdz pat deviņpadsmitā gadsimta beigām.
Medicīnas vēstures muzejā ir izmantota hronoloģiskā pieeja, un tajā galvenokārt eksponēti ķirurģiskie instrumenti no XV līdz XIX gadsimtam, piemēram, XV gadsimta traktu izvilcēji, ko izmantoja bultu galu izņemšanai no brūcēm, XVIII gadsimta dzelzs lodes izvilcējs un izliektie naži, ko izmantoja amputāciju veikšanai, kas datēti ar XVIII gadsimtu. Daudzi no šiem instrumentiem tika pielāgoti izmantošanai kaujas laukā. Vēl viens svarīgs fakts ir tas, ka lielāko daļu šo seno ķirurģisko instrumentu izstrādāja vadošie galda piederumu ražotāji.
Citas Parīzes Medicīnas vēstures muzejā (Musée d'Histoire de la Médecine) apskatāmās īpatnības? Rokas protēze no 16. gadsimta, 1550. gadā izgatavots trepanēšanas futrālis, 18. gadsimta porcelāna un hipopotama kaula protēzes, skalpelis, ko izmantoja Šarls Fransuā Fēlikss, kurš 1686. gadā veiksmīgi operēja Luiju XIV, lai novērstu viņa anālo fistulu, doktora Antommarči autopsijas komplekts, ko izmantoja Napoleons I, un pirmais skrūvējamā stetoskopa modelis, ko izgrieza slavenais Laennecs.
Muzejā apskatāmas arī daudzas izcilas medicīnas un ķirurģijas personības, tostarp neiroloģijas tēvs Žans Martēns Šarko (Jean-Martin Charcot), modernās medicīniskās un ķirurģiskās ginekoloģijas radītājs Žozefs Klods Antelms Rekamjē (Joseph Claude Anthelme Récamier), kurš 1801. gadā ieviesa vaginālo spekulumu, franču ķirurgs un urologs Antonēns Desormē (Antonin Desormeaux ), kurš deva savu vārdu endoskopam, ko izmantoja gan balsenes, gan urīnizvadkanāla apskatīšanai, un nedrīkst aizmirst slaveno Ambroīzi Parē. Viņš bieži tiek uzskatīts par franču ķirurģijas tēvu, viņš bija ķirurgs pie karaļa un kaujas laukā. Eksponēti arī medicīnas pasaulē labi pazīstamu personību krūšutēli, tostarp franču ķirurga un urologa Fēliksa Legjē, kurš nodibināja Urologu biedrību, un Marī Žula Parro, kurš 1880. gadā kļuva par Medicīnas akadēmijas locekli.
Šajā iespaidīgajā muzejā, kas ir īsta kuriozu krātuve, ir pārstāvētas visas specialitātes: dzemdniecība (pirmais krūts sūknis, vecās barošanas pudelītes), oftalmoloģija, LOR (ausu šļirce)... Muzejs arī uzsver elektrības ienākšanu, kas nenoliedzami mainīja medicīnas vēsturi, radot, piemēram, pirmo pārnēsājamo elektrokardiogrāfu.
Visi šie instrumenti un eksponāti apliecina, ka medicīnas meistarība nav nekas jauns un ka medicīna un ķirurģija pēdējo gadsimtu laikā patiešām ir attīstījusies.
Lai iepazītos ar šo nozīmīgo un aizraujošo Medicīnas vēstures muzeju, dodieties uz Parīzes Université Cité mītni, kas atrodas 6. rajonā. Muzejs ir atvērts no pirmdienas līdz sestdienai (ceturtdienās ir slēgts), no plkst. 14.00 līdz 17.30 (pēdējais ieeja plkst. 17.00).
Izvietot
Medicīnas vēstures muzejs
12 Rue de l'École de Médecine
75006 Paris 6
Pieeja
Odéon metro (4. un 10. līnija)
Cenas
Tarif réduit : €2.5
Plein Tarif : €3.5
Oficiāla vietne
u-paris.fr
