Francijasinstitūta sirdī izvietotā Mazarīnas bibliotēka ir vecākā publiskā bibliotēka Francijā, kuras vēsture aizsākās jau 17. gadsimtā. Tā ir atvērta ikvienam, un tā uzņem pētniekus un grāmatu mīļotājus majestātiskā vidē, ar regulāru darba laiku visa gada garumā. Šī unikālā iestāde, kas atrodas 23 quai de Conti, atver savas durvis aizraujošam ceļojumam cauri gadsimtiem.
Šīs bibliotēkas dibinātājs ir kardināls Mazarēns, Luija XIII un Luija XIV galvenais ministrs, un tās pirmsākumi meklējami kardināla privātajā kolekcijā, kas tika veidota laikā no 1643. līdz 1653. gadam. Mazarīna ideja savam laikam bija novatoriska: viņš vēlējās piedāvāt bezmaksas piekļuvi prestižajai kolekcijai ikvienam, kas vēlējās mācīties. Mazarīna bibliotēka 1643. gadā kļuva par pirmo publisko bibliotēku Francijā. Pēc Mazarīna nāves 1661. gadā viņa bibliotēka tika novēlēta Četru nāciju koledžai (Collège des Quatre-Nations), topošajam Francijas institūtam. Kopš tā laika šī iestāde nekad nav pārtraukusi papildināt savas kolekcijas un saglabāt vērtīgos darbus.
Šodien tajā ir vairāk nekā 600 000 sējumu, tostarp aptuveni 180 000 darbu, kas iespiesti pirms 1801. gada. Bibliotēkā glabājas arī reti manuskripti, inkunābulas (grāmatas, kas iespiestas pirms 1501. gada) un daudzi dokumenti, kas saistīti ar Francijas un Eiropas vēsturi. Viens no tās slavenākajiem dārgumiem ir bagātīgi ilustrēts viduslaiku manuskripts "Kārļa Dižā Bībele", kas ir Karolingu laika iluminācijas šedevrs. Tas ir arī galvenais pētniecības centrs vēstures, literatūras un mākslas vēstures speciālistiem.
Bibliothèque Mazarine glabājas vairāk nekā 200 mākslas darbu un priekšmetu, no kuriem daudzi ir apskatāmi tās publiskajās telpās. Daļa no tiem nāk no Četru nāciju koledžas bibliotēkas (Collège des Quatre-Nations) 17. un 18. gadsimtā, bet ievērojamākie darbi tika iegūti pēc 1794. gada, pateicoties Gaspara Mišela, pazīstama kā Leblond, ietekmei uz revolucionāro varu.
Kolekciju vidū īpaši nozīmīga ir krūšu sērija, kurā ir 90 priekšmeti, sākot no antīkiem krūšutēliem, piemēram, sportista un filozofa krūšutēliem no Mazarīna personīgās kolekcijas, līdz mūsdienu darbiem, piemēram, Žana Varēna bronzas Rišeljē krūšutēls (1642) vai terakotas Bufona un Bendžamina Franklina krūšutēls. Starp citiem ievērojamiem priekšmetiem ir Koronelli debesu globuss, marmora tintnīca, kas piederēja Kondē prinčiem, Luija Ošrī un Benuā Žerāra pulksteņi, kā arī vērtīgas vāzes un mēbeles. Ir arī divas apzeltītas vara lustras, kas reiz piederējušas marķīzei de Pompadūra un, iespējams, rotājušas viņas pils krēsi (Crécy) lielo salonu.
Lai piekļūtu šim Francijas mantojuma dārgakmenim, jums tikai jāreģistrējas. Mazarine bibliotēka ir atvērta ikvienam, neatkarīgi no tā, vai esat pētnieks, students vai vienkārši ziņkārīgs. Jūs varat brīvi iepazīties ar darbiem uz vietas vai pieprasīt piekļuvi rezervātiem, lai veiktu padziļinātāku izpēti. Jūs varat arī abonēt grāmatas, lai tās aizņemtos. Lai reģistrētos, jums jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un fotogrāfija. Bibliotēka ir atvērta no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00 un sestdien no plkst. 10.00 līdz 17.00. Tomēr ņemiet vērā, ka valsts svētku dienās un noteiktos vasaras periodos bibliotēka ir slēgta. Pirms bibliotēkas apmeklējuma ieteicams pārbaudīt oficiālajā tīmekļa vietnē darba laikus un piekļuves nosacījumus.
Mazarīnas bibliotēkas apmeklējums nozīmē ienirt Francijas vēsturē, vienlaikus iegūstot piekļuvi vienai no bagātīgākajām dokumentu kolekcijām Eiropā. Šī simboliskā vieta apvieno klusu mācību vietas atmosfēru ar vēsturiskas ēkas arhitektūras skaistumu, piedāvājot mums unikālu pieredzi. Tā, bez šaubām, ir viena no skaistākajām Parīzes bibliotēkām, ko vērts atklāt.
Datumi un grafiki
No 2024. gada 19. septembris,
Izvietot
Mazarine bibliotēka
23 Quai de Conti
75006 Paris 6
Cenas
Brīvs
Ieteicamais vecums
Visiem
Oficiāla vietne
www.bibliotheque-mazarine.fr
