Ceturtdien, 1941. gada 21. augustā, kad Parīze jau vairāk nekā gadu bija vācu karaspēka okupēta, pretošanās kustība veica savu pirmo nāvējošo uzbrukumu iebrucējiem metro stacijā Barbes-Rochechouart.
KopšVācijas iebrukuma Padomju Savienībā 1941. gada jūnijā komunisti Francijā bija saņēmuši pavēlipievienoties Pretošanās kustībai un piedalīties cīņā pret nacistiem, veicot individuālus uzbrukumus vācu virsniekiem. Mērķis bija piespiest Reihu paturēt savus karavīrus Francijā, lai tie netiktu nosūtīti uz Austrumu fronti, tādējādi palīdzot PSRS.
Neraugoties uz dažu partijas biedru pretestību un vilcināšanos, 1941. gada vasarā apmēram divdesmit jauni komunisti trenējās Lardī mežā un izveidoja jauniešu bataljonusAlberta Ouzuljē un 22 gadus vecā komunistu aktīvista, nākamā pulkveža Fabjēna Pjēra Žorža vadībā.
Tas, ka vācieši 1941. gada 13. augustā Strasbūrā Sent-Denī notikušās demonstrācijas laikāarestēja vairākus jaunos cīnītājus, tostarp Pjēra Žorža tuvāko draugu Samuelu Tīzelmanu, un 19. augustā viņus sodīja ar nāvi, pamudināja Jaunatnes bataljonus veikt atriebības pasākumus. Datums 21. augusts tika izvēlēts kā atsauce uzoperāciju "Barbarossa", kas tieši divus mēnešus iepriekš izraisīja vērmahta iebrukumu Padomju Savienībā.
Pjērs Žoržs par uzbrukuma vietu ienaidniekam izvēlējās Barbes-Rochechouart metro staciju, jo tās perons bija izteikti izliekts un piedāvāja daudz aklo zonu un vieglu glābšanās ceļu. Jaunie komunisti ātri vien atteicās no idejas, ka, metro vilcienam iebraucot stacijā, varētu vienkārši nogrūst uz sliedēm kādu vācu karavīru, lai okupācijas karaspēks saprastu, ka viņu rīcība ir apzināta, nevis nejauša.
1941. gada 21. augustā Pjērs Žoržs satikās ar saviem biedriem Žilbēru Brustleinu, kurš bija nosūtīts palīdzēt viņam izbēgt, un Robertu Gueusquin un Fernandu Zalkinow, kuriem bija uzticēts novērot un ziņot, Barbès-Rochechouart stacijā. Dažas minūtes vēlāk pulkvedis Fabjēns divreiz nošāva kādu krīgmarīnieti, Alfonsu Moseru, kura formastērps viņam atgādināja augsta ranga virsnieku. Pēc tam viņš aizbēga savu līdzgaitnieku pavadībā, bet Alfonss Mosers nomira no iekšējās asiņošanas.
Gilberts Brustleins savā grāmatā šo ainu apraksta šādi. "Vācietis tumši zilā uniformā nolaidās pa kāpnēm un nokāpa uz piestātnes mums blakus. "Redzi, viņš grasās maksāt," Fabjēns man čukst. Kad vilciens iebrauc stacijā, biļešu kontrolieris aizver ieejas vārtus. Tas apstājas, un pirmais vagons ir mums priekšā. Durvis atveras. Vācietis ieiet kupejā, tāpēc Fabjēns steidzas viņam aiz muguras un izstiepj savu 6,35. Divi šāvieni: sprādziens, sprādziens! Es esmu blakus Fabjēnam; esmu izvilcis ieroci, lai viņu aizsargātu. Vācietis mēģina pagriezties man pretī, sastingst un sabrūk. Fabjēns pagriežas un skrien izejas kāpņu virzienā. Es viņam sekoju, joprojām turot savu 7,65 uz priekšu, lai atvairītu jebkādus mēģinājumus viņu pārtvert. Taču uz perona nebija nekādas reakcijas, un viņš iebāza ieroci kabatā [...] Tuvojoties kāpņu augšai, Fabjēns kliedza: "Apstādini viņu!". [...] Tad, ieraudzījis manu ieroci, drosmīgais vīrietis mēģināja uzkāpt pa margām, lai apvilktu man jostu. [Es izvairījos no viņa un metos pretī lielajām veramajām durvīm, pa kurām Fabjēns bija izbēdzis. [...] Es viņu atradu; viņš mani gaida lielajā zālē uz bulvāra Barbesa vidusjoslas. [Mēs šķērsojām bulvāri un iegriezāmies Bervic ielā [...], tad sākām skriet Villette laukuma virzienā. Neviens mūs nesekoja, bet Fabjēns palielināja tempu un apsteidza mani par dažiem metriem [...] Viņš iesaucās: "Titi ir atriebts".
Pēc šī uzbrukuma, kas iezīmēja sākumu tiešiem pretošanās kustības uzbrukumiem okupācijas spēkiem, Vācijas varas iestādes un Višī režīms nekavējoties veica represīvus pasākumus; tas bija ķīlnieku politikas sākums. 23. augustā Višī izveidoja jaunu tiesu - Sections Spéciales, lai atkārtoti tiesātu personas, kas notiesātas par mazāk nozīmīgiem pārkāpumiem. Nākamajā dienā trīs ieslodzītie, kas bija ieslodzīti par komunistu skrejlapu izplatīšanu, tika nepatiesi notiesāti par terorismu un giljotinēti La Santé cietuma pagalmā, bet 1941. gada septembrī - vēl trīs komunisti.
Apcietināti 1941. gada oktobrī un nopratināti vācu un franču policijā, Gilberta Brustleina grupas dalībnieki nosauca Brustleina vārdu kāuzbrukuma izdarītāju, taču viņš aizbēga. Tikai 1942. gada 30. novembrī, kadpulkvedis Fabjēns tika arestēts kārtējās pārbaudes laikā metro stacijā République, iestādēm kļuva zināms īstā spridzinātāja vārds.
Pjērs Žoržs, nopratināts, Francijas policijai sevi atmaskoja, sakot: "Dienu pēc tam, kad vācu varas iestādes izpildīja Gautherau (sic) nāvessodu, es pēc savas iniciatīvas veicu uzbrukumu vācu flotes kadetam. Šaušanu izdarīju es. Mani pavadīja Brustleins. Tas notika 1941. gada 21. augustā metro stacijā Barbès-Rochechouart.
Ieslodzījumā Fresnes cietumā un pēc tam Romainvilas fortā, gaidot deportāciju, pulkvedim Fabjēnam 1943. gada maijā izdevās izbēgt un viņš turpināja cīņu pret iebrucējiem līdz pat savai nāvei 1944. gada 27. decembrī Habsheimā, Elzasā, mīnas sprādzienā.
Izvietot
Barbès
2 Boulevard Marguerite de Rochechouart
75018 Paris 18
Vairāk informācijas
Ikonogrāfija: Top: © Archives départementales de Seine-et-Marne, SC51235/23 Foto Nr. 1: Ziņojums par uzbrukumu, Archives de la Préfecture de Police de Paris.
