1918. gada 9. augustā Lielā Berta izšāva savu pēdējo šāviņu virs Parīzes. Četrus mēnešus, no 23. marta līdz 9. augustam, Parīzes iedzīvotāji tika pakļauti nepārtrauktai uguņošanai no šī vēl nebijuša lieluma un darbības rādiusa vācu artilērijas lielgabala.
Franči šo Parīzes lielgabalu ("Parīzes lielgabalu"), ko projektēja vācu inženieris Rausenbergers (Rausenberger) un rūpnieks Krups (Krupp), iesauca par "Lielo Bertu", lai gan vācieši tolaik šo nosaukumu lietoja citai haubicai, garums bija 34 metri, svars - 750 tonnas, bet darbības rādiuss - 128 km, t. i., 4 reizes lielāks par tolaik maksimālo artilērijas darbības rādiusu.
Lielā Berta bija īsts psiholoģiskā kara ierocis, kura mērķis bija terorizēt Parīzes iedzīvotājus un piespiest Francijas valdību kapitulēt, un četru mēnešu laikā 367 reizes bombardēja Parīzi un apkārtējās komūnas (Pantin, Vanves, Châtillon-sous-Bagneux), nogalinot 256 cilvēkus un 620 ievainojot.
Pirmajās trijās dienās uz Parīzi nokrita 58 šāviņi, pirmajā bombardēšanas dienā ik pēc ceturtdaļstundas viens. 1918. gada 29. martā Pariser Kanone, kas atradās Mont de Joie, Krepī, Enas upē, izšāva šāviņu, kas nokrita uzSaint-Gervais-Saint-Protais baznīcu Parīzes 4. rajonā, izraisot velves sabrukšanu un nogalinot 91 parīzieti, kas bija sapulcējušies baznīcā Lielās piektdienas dievkalpojuma laikā. Visvairāk upuru prasīja Lielās Bertas bombardēšana.
Lai gan tā padzina no galvaspilsētas pusmiljonu pārbiedēto parīziešu, Lielajai Bertai nebija vēlamās ietekmes uz konfliktu, unvācu ģenerālštābs 1918. gada 9. augustā operāciju izbeidza.
Izvietot
Saint-Gervais-Saint-Protais baznīca
13 Rue des Barres
75004 Paris 4
