Arts et Métiers tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Parīzes metro stacijām, un katru dienu pa to pārvietojas tūkstošiem pasažieru. Iespējams, jūs to tagad nemanāt, bet vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc tā izskatās tieši tā, kā izskatās? Jebkurā gadījumā, ejot cauri stacijai 11. līnijā, tās izcilais dizains pārsteidz. Kāpēc šī stacija izskatās kā zemūdene? Kāds stāsts slēpjas aiz šīs radikālās pārvērtības?
Pirms 1994. gada stacija Arts et Métiers izskatījās tāpat kā daudzas citas Parīzes stacijas ar raksturīgajām baltajām flīzēm. Tas viss mainījās tā paša gada oktobrī, kad tā tika pārveidota par godu nozīmīgam notikumam - Nacionālās mākslas un tehnoloģiju konservatorijas divsimtgadei. Šīs radikālās pārmaiņas bija paredzētas ne tikai jubilejas atzīmēšanai, bet arī, lai piedāvātu unikālu pieredzi cilvēkiem, kas pārvietojas ar vilcienu. Sākotnēji Conservatoire national des Arts et Métiers tika izveidota, lai apmācītu tehniķus un inženierus, izmantojot demonstrācijas ar zinātniskiem un tehniskiem priekšmetiem. Šodien tajā atrodas Musée des Arts et Métiers, kas nodarbojas ar nozīmīgākajām tehniskajām un tehnoloģiskajām inovācijām.
Mākslas un metro attiecības nav nekas jauns. To aizsāka Hektors Gimārs (Hector Guimard), arhitekts, kuram 1900. gadā Compagnie du Chemin de Fer Métropolitain (CMP), RATP priekštece, pasūtīja izveidot 167 būves, tostarp slavenās edikulas pie Parīzes metro ieejām, kas ir jūgendstila simboli. Šī iniciatīva bija drosmes un mūsdienīguma izpausme, kas pielīdzināma mūsdienu slavenu arhitektu piesaistīšanai. Lai gan pēckara periodā šī mākslinieciskā sintēze mazinājās, 20. gadsimta 70. gados tā atdzima, izveidojot kultūras un mākslas stacijas. Piemēram, Luvras-Rivoli stacijā bija izstādīti 1968. gadā tapušie muzeja skulptūru atlējumi, savukārt Arts et Métiers stacijā tika iedvesmots no Žila Verna grāmatas Nautilus. Šī sinerģija starp mākslu un sabiedrisko transportu nav raksturīga tikai Parīzei: līdzīgi projekti pastāv Vīnē, Neapolē un Stokholmā, kur māksla pastāvīgi integrēta metro, tādējādi ilustrējot pasaules mēroga tradīciju par mākslas pasūtījumiem sabiedriskajā transportā.
Sadarbība starp Musée des Arts et Métiers un RATP ir devusi pamatu šim drosmīgajam projektam. Stacija ir pārveidota par telpu, kas atgādina Žila Verna slavenās zemūdenes Nautilus pasauli, kas tagad ir tehniskā progresa simbols. Projekta radošais autors bija beļģu karikatūrists un scenogrāfs Fransuā Šuitens (François Schuiten) sadarbībā ar franču scenāristu Benuā Pīteru (Benoît Peeters).
Viņi iedvesmojās no Žila Verna fantastiskajiem stāstiem, jo īpaši no"Divdesmit tūkstošiem jūdžu zem jūras" un"Noslēpumainās salas". Stacija tagad ir pārklāta ar kniedētām vara plāksnēm, radot valdzinošu retro-futūristisku atmosfēru. Šo unikālo atmosfēru pastiprina reklāmas trūkums un rūpīgas detaļas, piemēram, velvē iestrādātie zobrati un mehānismi.
Iekšpusē misiņa iluminatoros redzami vēsturisku izgudrojumu modeļi, kas ir veltījums Konservatorijai. Šie miniatūrie eksponāti sniedz aizraujošu ieskatu zinātnes un tehnikas sasniegumos, kurus muzejs godina.
Staciju nosaukumi, tāpat kā vara skrūves un iluminatoru kontūras gar "tuneli", ir izrotāti ar zeltu. Virs griestiem rotā iespaidīgi zobrati, un klasiskie sēdekļi ir izgatavoti no koka.
Fransuā Šuitens, kurš ir slavens ar savu komiksu sēriju"Les Cités Obscures", ir devis savu unikālo talantu arī citiem projektiem, piemēram, Porte de Hal stacijai Briselē un Žila Verna namam Amjēnā. Viņa aizraušanās ar arhitektūru, vēsturi un zinātnisko fantastiku atklājas katrā no viņa darbiem.
Arts et Métiers metro stacija atklāj unikālu Parīzes transporta seju. Tas ir neparasts ceļojums cauri vēsturei, radošumam un cilvēka izdomai. Stacija, kur pagātne satiekas ar nākotni, kur māksla satiekas ar ikdienas vilcienu. Vēstures cienītājiem, zinātniskās fantastikas faniem vai tiem, kas mīl neparastas vietas, stacija Arts et Métiers piedāvā mums ceļojumu uz citu pasauli, 20 000 vietu zem jūras tieši Parīzes sirdī.
Atsauces:
